Kastaņi man nenesa veiksmi. Tie tikai piepildīja manas kabatas, līdz tās plīsa vai pušu. Rudens mani nesaldēja. Tas tikai aizpildīja manas plaušas un elpoja manas domas. Un es elpoju mirstošas vasaras atliekas. Kad tā būs pagalam, man vairs nebūs, ko elpot.
Trūdēšana jau ir sākusies. Lapas no zaļām tapa oranžas, tad brūnganas un visbeidzot pīšļi vai sētnieku sagrābtas komposta kaudzes.
Un kad dzīvības vairs nebūs, to pārklās ar segu un aizmirsīs. Dezinficēs nevainībā un nežēlībā. Cieņas pēc uzdāvinās baltu dūnu segu, kas saldēs un sildīs manu aizmigušo miesu.
19.10.2010.
Mint.
