-Mojito- (Bee stāsti)

Brazīlija. Tveice pat saredzama gaisā - tālumā skatoties, gaiss šķiet viļņveidīgs. Mike brauc uz velosipēda gar ceļmalu un vēlas pēc iespējas drīzāk nonākt kafejnīcā, kur Ana strādā par oficianti. Tūrisi - viņs nodomā - ko viņi visu laiku gaužas par karstumu? Saules karstums spiežas cauri vieglā auduma drēbēm pat, braucot lielā ātrumā ar velosipēdu. Viņš nogriežas pa tuvējo taku, kura ir īsākais ceļš līdz kafejnīcai. Nedaudz nomaldījies viņš aizbrauc līdz mizlīgam marihuānas laukam. Milzīgās lapas slejas pretī saules starojumam. Viņš, muti vaļā pavēris, iebrauc marihuānas laukā un nokrīt. Apkārt notiek rosība. Viņš, paberzējis sāpošo pieri, palūkojas apkārt un ierauga bruņotus vīrus, kuri dodas steidzīgā solī garām. Mike apzinās, ka jebkura lieka kustība var kalpot par viņa nāves iemeslu. Kontrobanda. Kad vīrieši ir pagājuši garām, viņš ātri izvelk riteni no marihuānas lauka, norauj vienu lapu un brauc lielā ātrumā prom.
Drīz vien viņš sasniedz kafenīcu. Apkārt jau sācis satumst. Debesis krāsojas oranžīgi sarkanos toņos. Baloži uz māju jumtiem ūjina un lido apkārt, kad atkal kāds večuks tos ar spieķi aizdzinis prom no palodzes. Mike, paņēmis velosipēdu aiz stūres, devās iekšā 5stāvu mājā ar jumta dārzu - kafejnīcu.
- Ana mani noteikti ir nogaidījusies. -viņš bažīgi domāja. Ienācis stiklotajā telpā, viņš tūlīt ieraudzīja Anu, kura pasniedza kādam kungam mojito. Viņš tai uzsmaidīja un aizskāra augšstilbu. Ana saknieba lūpas un gāja prom, bet vīrietis klakšķināja tai pakaļ. Mike tūlīt slāja pāri visai telpai un uzsauca
- šitas nav nekāds bordelis!
Vīrietis izbrīnīts paskatījās uz Miki, kurš bija izspūris un rokās joprojām turēja marihuānas lapiņu. Ana pagriezās un sejā bija redzamas noguruma pēdas, kuru izraisījis miega trūkums. Ana nevarēja atļauties mācīties skolā, jo viss laiks bija jāvelta darbam, kur viņa nopelnīja iztiku. ģimene to izradīja jau 17gadu vecumā.
- oho! un tu esi kaut kāds aizstāvis, brašais vīrietis?
Kungs, kurš dzēra mojito, bija ap 40gadu vecs. Viņš rāmi vilka kokteili un nopētīja puisi no galvas līdz kājām. Ana kļuva nemierīga.
Jau puse restorāna apmeklētāju bija pievērsušies scēnai, kad greznā griestu lampa izdvesa neciešamu skaņu, kas lika visiem sarauties, nogāzās un sašķīda pret zemi drumslās. Telpā bija vāja gaisma no ārpasaules. Nekas nebija saredzams.
Mike sarosījās un centās aprast ar gaismu, bet pēc mirkļa viņš jau bija nogāzts gar zemi. Viņš izdzirdēja Anas kliedzienu. Gar seju bija jūtams silts ūdens. Kurš gan dzer šādā laikā siltu ūdeni? Kur ir Ana? Tumsa šķita baiga. Viņš centās piecelties, bet neizdevās, un tādēļ pagrieza galvu, lai spētu saskatīt kaut ko vairāk. Nekā. Un skaņas? Visi norimuši. Pēc Anas kliedziena neviens nav dvesis ne skaņas.
- Ana?
- ..Mike?
- Kādēļ tu tik klusi runā?
- Mike, atver acis, lūdzu, atver acis!
- Es jau esmu atvēris! Vai tad tu neredzi!
- Mike, lūdzu. Nenodari man to - atver acis!
Mike nesaprata, kas notiek. Ana? Viņš centās pakustēties. Kājas bija trulas. Un piecelties? Es vēlos tikai ieraudzīt, tikai saprast. Kas notiek?
- Mike, lūdzu... nē..
Viņš visu laiku juta siltumu pakausi, un nu arī uz vaigiem juta krītam siltas lāses. Asaras? Ana raud? Bet kādēļ? Viss taču ir kārtībā. Es būšu blakus viņai vienmēr. Un cerams, ka neko traku tas pretīgais vīrietis viņai nenodarīja, jo.. jo tas kliedziens likās tik stindzinošs.
- Es gribu tev, Ana, pateikt, lai tu neraudi. Es tevi apskautu, ja saredzētu, kur tieši atrodies. Ja tu mani redzi, vari lūdzu pieglausties klāt?
Anas augums piekļāvās cieši Mikem. Viņš juta asaras krītam gar vaigu, ausi iekšā matos. Ana, tu nekad neesi raudājusi manā klātbūtnē! Tikai tad, kad tiki izdzīta no ģimenes. Es gribu tevi apskaut.
- Nemirsti... lūdzu, es negribu palikt bez tevis! lūdzu, Mike... nē...
Nemirsti? Mike steidzīgi skrēja cauri domām, cenzdamies saprast, cenzdamies pieņemt un izskaidrot. Tātad?... tātad es mirstu? Bet... kritiens? Lauskas? Ana! Nē, nē, nē... Es gribu tevi redzēt un apskaut. Viņš juta Anas siltumu sev apkārt. Viņa bija iekrampējusies tajā. Mikem bija sajūta, ka, ja spētu, viņš raudātu. Viņš neredz. Viņš nekustas. Viņš dzird un jūt. Viņš mocas, nespējot pateikt nedz pēdējos vārdus, nedz redzēt mīļākās dzīves lietas. Anas tvēriens kļuva mazāk ciešs. Vai tik ātri beidzas viņas mīlestība? Kas es viņai biju? Vai aizraušanās? Ana vairs neraudāja. Iestājās neciešams klusums. Tādu viņš savu mūžu nebija dzirdējis, un sirds stinga bailēs. Vai šī ir mana nāves stunda? Anas tvēriens atlaidās. Nē, Ana, nepazūdi man! Ana, tu biji pēdējā kopā ar mani.
Ana raudāja pār mirušo Mikes ķermeni, kurš gulēja stikla lampas šķembās. Asinis klāja visu grīdu ap abu ķermeņiem. Ana turēja līķi savā skāvienā un raudāja, liekot asarām sajaukties ar Mikes tumšsarkanajām asinīm. Viņš gulēja acīm ciet. Sejā tam bija apņēmības atblāzma pasargāt meiteni. Kungs stāvēja blakus pavisam apjucis ar marihuānas lapu rokās. Tā izslīdēja no tvēriena un nokrita zemē neviena nepamanīta. Viņš pagriezās un, viegli noraustoties lūpu kaktiņiem, aizgāja.
Anas māte pēc pusstundas ieradās un aizveda Anu mājās. Viņu pieņēma atpakaļ ģimenē, jo Mike, puisis, kura dēļ viņa aizgāja, bija miris. Ana kliedza un pretojās viņas aizvešanai prom no Mikes guļošā, klusā ķermeņa. Anas mātei pār vaigu ritēja asara, kuru viņa aši notrauca, lai meita nepamanītu, un aizvilka to prom, atskatoties uz guļošo puisi.
Morga vadītājs atnāca, noskatījās uz mirušo un noteica:
Par ko ta nabags šitādu sodu maksāja? Jauns vēl bija... - un nopūtās.
Kafejnīcas saimniece, ar mutautiņu notraucot asinis un asaras no viņa sejas, teica -
Citu dzīvju dēļ, citu dēļ. šodien viņš izglāba trīs cilvēkus. Kādu, kurš būtu nepareizajā laikā atradies turpat, kur viņš bija. Vīrieti ar marihuānas lapiņu rokās, jo viņš būtu izbļāvis visu klātbūtnē par to, ka Mike ir zaglis, jo ielavījies viņa audzētavā. Bet vienu cilvēku viņš nogalināja. Anu, kura arī mīlēja. Tagad viņš šo mīlestību izglāba. Viņš izglāba savu dvēseli, mirstot mīlot. Ana to arī sapratīs. Vēlāk.
 

21.09.08.

Mint.